Pazuduši sniegos

             

Šodien sapratu, ka tik sen blogā nekas nav rakstīts. Domas un idejas bijušas daudz, bet laika ne tik daudz. Atruna diezgan muļķīga.

Pirmssvētku burzma, svētku trakums un skolas brīvdienas beigušās. Ir sācies jauns gads. Es mājās klīstu no viena kakta uz otru  un nekam īsti nevaru pieķerties.

Gan es, gan  ģimene turpinām priecāties par sniegu, kurš beidzot atnāca  un sagūstīja mūs. 

Biju solījusi bērniem brīvlaikā aizbraukt uz laukiem. Tā nu sagadījās, ka brauciens iekrita tieši tajā dienā, kad Kurzemē plosījās lielā sniega vētra. Pēdējos kilometrus braucām uz 30-40 km/h. Ance teica, ka ir sajūta  it kā brauktu pa lauku, nevis ceļu. taču visapkārt piesniguši meži un ziemas pasaka. Nekādas dabas stihijas nemazināja manu prieku par puteni.

  Visu dienu sniegs griezās vērpetēs, likās,ka parauts vaļā kāds neredzama maisa gals.

Tad pēkšņi parādījās saule, kura tik pat ātri pazuda.

Kur gaisma, tur siltums...

...kur siltums, tur dzīvība.

Kad visas dzīvās radības apraudzītas, tad var atgriezties siltā istabā un uzvarīt tēju. Klausoties vēja gaudās aiz loga ļauties rokdarbiem un gaidīt jaunu rītu...

 

...kas atnāk pārsteidzošs un skaists.

Lai visiem sniegota un pārsteidzoša nedēļa.

Pretī zelta rudenim(tepat Ādažos)

Kad sāk krāsoties lapas, Latviju pārņem masu psihoze, un visi traucas uz Siguldu baudīt zelta rudeni. Liekas, ka citur nav koku vai  krāsainu lapu.

 Sigulda rudenī ir skaista, bet man liekas, ka visa Latvija rudenī ir skaista, krāsaina un zeltaina. Vajag tikai paskatīties apkārt.

Svētdienas pievakarē, kad pēc skaļas ballīšu nedēļas(svinējām Ances 13. dzimšanas dienu), sapratu, ka gribas plaušās dziļi ievilkt gaisu un izvēdināt galvu,

izrāvu visu ģimeni pastaigā(pat suni parāvu līdzi).

Lielie bērni kā parasti nedaudz kurnēja, jo ērtāk ir zvilnēt dīvānā un skatīties multeni. Bruno to uzņēma ar sajūsmu, jo ir atklājis dip-dap riteni un nelaiž garām nevienu iespēju ar to izbraukt ārpus pagalma.

  

Kārtīgam riteņbraucējam, protams, ir nepieciešamas pauzes.

Man patīk šīs pastaigas, jo var ar katru parunāties, īpaši ar savu lielo meitu. Viņai tagad tīņu vecums. Citas intereses, trakumi un vajadzības, reizēm mums iet grūti. Man viņas pietrūkst. Godīgi varu atzīties, ka gaidot pirmo bērnu, vienīgais, kas manī radīja nemieru, ir tieši tīņu vecums. Tas liekas  neprognozējams...bet ir pārciešams.

Visam pāri, protams, skaistā rudens novakare.

Pēc pastaigas satrauktie prāti ir nomierināti, ballīšu saldumu enerģija izlietota, un es lieliski varu baudīt rimto svētdienas vakaru.

Lai visiem saulainas un priecīgas brīvdienas! 

Baudām...

Pazust vasarā

Man liekas,ka rudens šogad iestājās precīzi tam atvēlētajā datumā, kā pēc notīm. Līdz tam vasara bija pilnā plaukumā un es pazudusi.

Mana vasara sākas ar Jāņiem un beidzas...laikam katru gadu citā laikā. Atverot durvis uz vasaru, es pazūdu, lai rudenī atgrieztos, savākusies sevī zemes un dabas spēku un skaistumu. Tas man palīdz pārziemot un sagaidīt pavasari.

Katra vasara man liekas visīpašākā un neaizmirstamākā

Man ļoti svarīgi ir pazust uz kādu laiku vienai, bez ģimenes.  Salikt krāsas un otas grozā un aidā pie Ilzītes uz gleznošanas plenēru prom.

Vispozitīvākā nedēļas nogale ar mīļoto vīru, katru vasaru Salacgrīvā.

Manas mīļās Māsas- krāsa un es Kolkas raga vējos. 

Māsu brauciens. 

Šovasar sapratu, ja būtu bagāta, noalgotu šoferi,lai pilnībā varētu izbaudīt braucienu. Ir ļoti grūti smieties līdz krampjiem vēderā, vadot mašīnu.

Saulrietu -saullēktu kults.

Reizēm nepieciešams skatīties mākoņos,neko nedarīt un risināt eksistenciālas dabas jautājumus. Par to, kas esi, kas vēlētos būtu...kas ir tava vieta šai trakajā pasaulē.

Kopā būšanas prieks un jūra.

Mazliet darba visam pa vidu.

Pēc tik neaizmirstamas vasaras, kas tepat vien  vēl plivinās, mierīgi var piekrāmēt pilnu grozu ar krāsainiem kamoliem, nospicēt adāmadatas un gaidīt ziemu.

Ķešas priekam.

Gluži nemanot burvīgais pavasara skurbums ir pārvērties ziedošā vasarā.

 Es cenšos iet līdzi laikam. Piedāvājumā priecīgas, ziedošas un krāsainas ķešas, kas ikdienas skrējienu padarīs patīkamāku.

Pavasarīgi vasarīgās

 Eņģeļu un ziedu faniem

Dramatiskāku krāsu pielūdzējām/iem

Lai priecīga un krāsaina nedēļa!

Parīzes valdzinājums

"Redzēt Parīzi un mirt"...teiciens, kurš manās acīs ieguvis mazliet citu skanējumu, ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā. Kad vīra kungs iegādājās biļetes, Parīzē vēl nebija notikuši  teroristu uzbrukumi.

Dienu pirms mūsu izlidošanas nogranda divi sprādzieni Briselē. Es  devos uz Parīzi ar pastardienas sajūtu azotē. Šarla de Gola lidosta bija pilna ar karavīriem pilnā bruņojumā, pazemes stacijā ,kurā izkāpām Parīzes centrā, riņķoja policisti, pārbaudot somas un cilvēkus...pagaidām nekādas romantiska izjūtas mani nepārņēma, tikai bija vēlme ātrāk izkļūt no pazemes labirintiem un ieraudzīt saules gaismu.
Nepilnajās četrās dienās ko tur pavadīju, sapratu, ka labprāt atgrieztos vēl...ir tik daudz ko redzēt...avēnijas, ieliņas, mazas šķības mājiņas, monumentālas celtnes...spožums un posts.
Māksla, mode, cilvēki.
Mani sievišķīgie secinājumi, kas radās vērojot parīzietes ir:

•  jo vienkāršāk esi apģērbusies, jo elegantāk izskaties
• jākrāso lūpas(laikam beidzot esmu nobriedusi sarkanajai lūpu krāsai savā dzīvē)
• pieklājība nevienu kapā nav iedzinusi
• baudi mirkli un dzīvi; vīns pusdienās, tas ir forši :)

Man jebkura aizceļošana , kaut uz piecām dienām liekas brīnišķīga. Virs galvas tās pašas debesis, kas šeit, bet tomēr citas. Jaunas smaržas, garšas un miljoniem iespaidu...

Sarkanas publiski pieejamas klavieres var būt tikai Parīzes lidostā :).

Ķeriet lapsas aiz astes !

Sēžot pie galda un baudot kafiju,saulīte tik ļoti silda,ka gribas nomest biezās drēbes nost un aidā pavasarī. Diena kļuvusi garāka par nakti par veselām trim minūtēm.

Visa jūsma strauji noplok atverot ārdurvis, joprojām auksts. Vēl jātuntulējas....taču to var darīt skaisti,piemēram ,pašadītā džemperī.

Lapsas...mani pirmo reizi uzrunāja apmēram pirms gada, kad nopirku bērnu adījumu žurnālu ar skaistiem un krāsainiem džemperiem. Beidzot biju nobriedusi uzadīt džemperi savam lielajam puikam, kuram vienmēr ir par karstu un nekas silts nav vajadzīgs..
Par pamatu ņēmu Pāces 2kārtīgo vilnas dziju ar burvīgām krāsu pārejām, pārējā arī vilna no Pāces. Lai pie kakla "nekostu", Drops alpaka krādziņam.

Visinteresantāk,protams bija adīt pašu lapsu, visgarlaicīgāk rokas. Šī fakta dēļ džemperis bija gatavs tikai rudenī. Man par patiesu gandarījumu pirmklasnieks ar lielu prieku to šoziem valkāja.

Lielā jaunkundze pamanījusi, cik brālim foršs džemperis, vēlējās savu lapsu. Labi,ka žurnālā bija vēl viena  lapsa, nedaudz lielākiem vēderiem :). Dziju izvēlējās pati, BBB balmy plus.

Sāku adīt, kad pie mums uznāca lielais aukstums.
Pašai par pārsteigumu iepatikās pat koši zilā krāsa.
Lapsa tuvplāna :).

Būšu godīga, esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Ceru,ka mani klienti arī.

Lapsu dubultportrets pelēcīgajā pavasarī ienes kādu priecīgāku mirkli.

Foto, kurā katra delvera daba parādās par visiem 100%.un košāku triepienu.

    

Tie, kas vēl nav tikuši pie savas lapsas džempera - maskējas.

Gaidām pavasari, tas ir tepat aiz stūra.

Dāvana māsai

Ieraugot veikalā šo burvīgo oderaudumu uzreiz iedomājos par "Sīko".Tā ir man jaunākā māsa, kurai patīk 20.gs. 20./30. gadu mode, mode kā tāda, Parīze utt...Vārdu sakot māksliniece ar saviem putniem. Audums ļoti asociējas ar viņu 

Tajā mirklī,kad pirku šo auduma gabaliņu vēl īsti nezināju,kur pielietošu. Tas ,man liekas, ir pilnīgi normāls dvēseles stāvoklis auduma veikalos :)

Man paveicās, jo mana šūšanas Skolotāja Renāte uzaicināja mani uz lielisku semināru,ko iesaku arī citiem  

Tādejādi es apguvu ko jaunu un sapratu,ka māsai būs lieliska dāvana - kosmētikas maciņš metāla rāmītī.

Priekš manis visgrūtāk bija sagatavot maciņa precīzu  korpusu,kas atbilst rāmītim. Jāder perfekti,citādi nevar iemānīt audumu rāmī. Ar trešo piegājienu izdevās.

Lūk gala rezultāts: