Pazust vasarā

Man liekas,ka rudens šogad iestājās precīzi tam atvēlētajā datumā, kā pēc notīm. Līdz tam vasara bija pilnā plaukumā un es pazudusi.

Mana vasara sākas ar Jāņiem un beidzas...laikam katru gadu citā laikā. Atverot durvis uz vasaru, es pazūdu, lai rudenī atgrieztos, savākusies sevī zemes un dabas spēku un skaistumu. Tas man palīdz pārziemot un sagaidīt pavasari.

Katra vasara man liekas visīpašākā un neaizmirstamākā

Man ļoti svarīgi ir pazust uz kādu laiku vienai, bez ģimenes.  Salikt krāsas un otas grozā un aidā pie Ilzītes uz gleznošanas plenēru prom.

Vispozitīvākā nedēļas nogale ar mīļoto vīru, katru vasaru Salacgrīvā.

Manas mīļās Māsas- krāsa un es Kolkas raga vējos. 

Māsu brauciens. 

Šovasar sapratu, ja būtu bagāta, noalgotu šoferi,lai pilnībā varētu izbaudīt braucienu. Ir ļoti grūti smieties līdz krampjiem vēderā, vadot mašīnu.

Saulrietu -saullēktu kults.

Reizēm nepieciešams skatīties mākoņos,neko nedarīt un risināt eksistenciālas dabas jautājumus. Par to, kas esi, kas vēlētos būtu...kas ir tava vieta šai trakajā pasaulē.

Kopā būšanas prieks un jūra.

Mazliet darba visam pa vidu.

Pēc tik neaizmirstamas vasaras, kas tepat vien  vēl plivinās, mierīgi var piekrāmēt pilnu grozu ar krāsainiem kamoliem, nospicēt adāmadatas un gaidīt ziemu.