Kad sāk krāsoties lapas, Latviju pārņem masu psihoze, un visi traucas uz Siguldu baudīt zelta rudeni. Liekas, ka citur nav koku vai krāsainu lapu.
Sigulda rudenī ir skaista, bet man liekas, ka visa Latvija rudenī ir skaista, krāsaina un zeltaina. Vajag tikai paskatīties apkārt.
Svētdienas pievakarē, kad pēc skaļas ballīšu nedēļas(svinējām Ances 13. dzimšanas dienu), sapratu, ka gribas plaušās dziļi ievilkt gaisu un izvēdināt galvu,
izrāvu visu ģimeni pastaigā(pat suni parāvu līdzi).
Lielie bērni kā parasti nedaudz kurnēja, jo ērtāk ir zvilnēt dīvānā un skatīties multeni. Bruno to uzņēma ar sajūsmu, jo ir atklājis dip-dap riteni un nelaiž garām nevienu iespēju ar to izbraukt ārpus pagalma.
Kārtīgam riteņbraucējam, protams, ir nepieciešamas pauzes.
Man patīk šīs pastaigas, jo var ar katru parunāties, īpaši ar savu lielo meitu. Viņai tagad tīņu vecums. Citas intereses, trakumi un vajadzības, reizēm mums iet grūti. Man viņas pietrūkst. Godīgi varu atzīties, ka gaidot pirmo bērnu, vienīgais, kas manī radīja nemieru, ir tieši tīņu vecums. Tas liekas neprognozējams...bet ir pārciešams.
Visam pāri, protams, skaistā rudens novakare.
Pēc pastaigas satrauktie prāti ir nomierināti, ballīšu saldumu enerģija izlietota, un es lieliski varu baudīt rimto svētdienas vakaru.
Lai visiem saulainas un priecīgas brīvdienas!
Baudām...
Skaistas krāsas
AtbildētDzēst