trešdiena, 2018. gada 21. marts

Krāsu terapija


Jau sen esmu Alekseja Naumova darbu cienītāja. Krāsu košums, bagātība un otas triepiena vieglums mani ievilina savos tīklos katreiz, kad tiekamies. Kad uzzināju,ka LNMM ir atvērta viņa darbu izstāde, sapratu, ka noteikti atradīšu laiku, lai to apmeklētu. Noteikti gribēju A. Naumova darbus parādīt bērniem.



Man ir saprotama mākslinieka jūsma par šo trakoti rozā toni. Iepriekš nezinot, šodien uzvilku zeķubikses "pareizajā" rozā krāsā.

Jūtos gandarīta, ka bērni uztvēra manu sajūsmu par šo mākslinieku.





Ance(14 g.v.)gan izteicās, ka šajā darbā ir par daudz sarkanās krāsas, neesot interesanti.

  

Domājams, ka, ja bērniem nebūtu bijusi vajadzība skriet uz priekšu, es varētu ilgstoši sēdēt un vērot šo vitālo un krāsaino sienu. Ieskatoties A. Naumova darbos liekas, ka gleznas veido vien nedaudz otas triepieni, tas piešķir(manā skatījuma) vieglumu arī lielie krāsu laukumiem. Veroties gleznās tiešām liekas,ka atrodies starp palmām un sajūti okeāna smaržu.
Man ļoooti patīk. Ieskatoties katrā gleznā atsevišķi var ieraudzīt pārsteigumus, piemēram kaķīti, kurš pirmajā brīdī nemaz nelikās redzams.


Gustavs( 9 g.v.) apsver iespēju kļūt  par inženieri.

  
Ik katram mazajam izstādes apmeklētājam bija iespēja sajusties kā A. Naumovam.

 Sirdi sildīja, ka manai skeptiskajai  tīnei uz mirkli aizrāvās elpa un viņa atzina, ka pasākums ir izdevies.


Knipucītipintiķupinīša glezniņas

 


Pilnīgi parasti mākslas mīļotāji


Paldies maniem bērniem par foršo piedzīvojumu.
Ja sanāk laiks, noteikti aizejiet uz šo brīnišķigo izstādi kopā ar bērniem.

pirmdiena, 2018. gada 19. marts

Sasala jūrina

Ir tik forši pamosties pirmdienas rītā  un saprast, ka nav jādodas uz skolu. Maniem skolas bērniem šodien sākās brīvlaiks divu nedēļu garumā.
Gustavs izteica vēlmi aizbraukt uz jūru. Es drosmīgi piedāvaju doties uz Mērsragu vērot ledus krāvumus.
 Uztaisījām tēju termosā, sagriezām burkānus, ko braucot uzgrauzt un devāmies ceļā.
Turpceļš kā vienmēr likās gārāks nekā sākumā domāts, Gustavs pat pagulēja pusdienlaiku pa ceļam.


Mans foršais ceļa biedrs. Ja ir vairāki bērni,  tad ik pa laikam ir ļoti svētīgi aizdoties kādā izbraucienā vai pastaigā ar katru atsevišķi. 
Paklausīties un pavērot.




 Gustavs un jūra.
Ledus kalni tiešām iespaidīgi un neredzēti. Daļa sadrūzmējušies uz raga netālu no Mērsraga bākas.



 Neba mēs vienīgie braucām dabas skaistumu lūkoties.
Vējš gan  bija pamatīgs un foķējot ātri pārstāju just savus pirkstu, bet tas bija tā vērts.


 Gustavs laimīgs, izlēkājies pa akmeņiem.




Atapakaļ ceļā nu ļoti gribējas ēst. Tā ka nav vasaras sezona, man zināmās ēstuves tuvākajā apkaimē bija ciet. Devāmies uz zivju restorānu " BERMUDAS", Ragciemā.
Esmu tur bijusi tikai divreiz, bet abas man ļoti patika. Gan virtuve, gan interjers.
Jūras velšu soļanka ir vienkārši izcila. Silta, svaiga un jūras veltes ir ne tikai nosaukumā, bet arī zupas šķivī. Mans vēders bija pilns no pusporcijas. 



Brauciet uz Mērsragu, kamēr ledus kalni nav izkusuši.