Pavasara krāsu karuselis

Vēl pirms dažām dienām likās,ka pavasaris šogad neatnāks. Tādēļ ar Anci nolēmām uztamborēt košu cepuri,lai izvilinātu pavasari saulītē. Man liekas,ka izdevusies ir ne tikai cepure,bet arī pavasari beidzot ir izlīdis saulītē.

Sākumā bija kamolu čupa...

...kas pamazām pārtop jautrā cepurē.

Jautrā pavasara cepure gatava. Smuka,gan no kreisā sāna...

gan no labā!!!

Baudiet pavasari :)

Daudz laimes dzimšanas dienā!!!!

Daudz laimes mums un jums dzimšanas dienā!!! Šodien paiet tieši gads kopš mana pirmā kautrīgā ieraksta virtuālajā pasaulē. Gribēju pateikties visiem mūsu lasītājiem. Tā ir fantastiska sajūta, ka cilvēki interesējas par to ko tu dari.

foto: http://pinterest.com/pin/266064290457964391/

PALDIES, MĪĻIE :))

Omes brunču brīnumainās pārvērtības

vai ... s leghim dvizhenijem ruki brjuki prevraschajutsja v elegantnije shorti ...

un tā, ņemam omes rūtainos vilnas brunčus līdz celim, kas vairs nav modē, tādēļ skumīgi mētājas mājasaugšā un centīsimies ar tiem realizēt bērna sapni par tautastērpa svārkiem. Ar prieku konstatējam, ka apakšmala iešūta kārtīgu gabalu, turklāt atlocīta dubultā, tā, ka sanāk pat vairāk kā īsti garie tautiņbrunči līdz potītēm. atārdām, izpletējam un griežam tik nost. Mazais tautubērns nebeidz dancot riņķī un dziedāt, tādējādi mēģinot paātrināt sapņa radīšanas procesu
Pašai prieks, ka tik īsā laikā sanāk gaužām labs rezultāts. Pat josta nav jātaisa, viss jau gatavs, tik jāatšuj sāns, apakša, un, tā kā bērnēns vēl cītīgi aug, jostā uztaisu trīs pogas ar pogcaurumiem, ar iespēju mainīt vidukļa apkārtmēru, ja paliek par šauru. Atšujam apakšu, ... hex, pex ... un svārki gatavi!

Redz kur arī mana tautumeita

Pēdējā laika darbiņi

Laiks skrien vēja spārniem. Patiesībā jau izdarītā  ir daudz vairāk kā parādītā. Vienai no"Ievas ķešām" tagad ir jauna īpašniece Luīze,kas noteikti ir tikpat burvīga kā  princese uz ķešas. Ceru ,ka viņai dāvana patika.

Neliels kopskats. Rokturi ir uzliekami uz pleca.

Kas tur iekšā ir?

Iekšpusē ir kabatiņa dažādiem dāmu sīkumiem un protams atraktīva odere. Ja nu ir vēlēšanās tad ķešu var nesāt arī uz otru pusi :)

Pirms kāda laika saņēmu vēstuli no latviešu mammas,kura dzīvo Vācijā.Viņa rakstīja,ka šis krekliņš viņai atsaucis atmiņā vasaru. Tādējādi mazais Lenards jau tagad ieguva savā īpašumā kripatiņu vasaras.

Jauku dienu

Dzimumdiena

Dzīvē tā ir iegadījies,ka februāra mēnesī manai ģimenei un man tuvajiem cilvēkiem ir saspringts jubileju grafiks. Tas nozīmē ,ka ne mirkli nevar atslābt un katru diena jālūko kalendārā vai kādu neesi aizmirsis. Protams katrs jubilārs vēlas ,lai viņu atceras. Dodoties ciemos pie draudzenes nolēmu pelēkbalto hiacinšu podu ietērpt košā mētelītī,lai būtu siltāk un glītāk :)))

Pēc dažām dienām uz manu dzimšanas dienu draudzene atnāca ar lūk ko:

Viņa teica,ka nevarot taču atpalikt no manīm:)). Tā nu es arī tiku pie pavasara siltā un krāsainā podiņā. Savukārt savai māsai dzimšanas dienā es uzšuvu segas pārvalku,jo viņai ir nestandarta sega,veikalā nenopirksi pārvalku uz 174*214 cm. Izmantoju burvīgo igauņu satīnu(platums 2,80 m) no MEŽROZES. Lielajām segām vairs nevajag vīli pa vidu.

Šogad savu dzimšanas dienu nosvinēju pēc saviem ieskatiem. Ciemos nevienu neaicināju,bet pati devos.

Visbrīnišķīgākais mirklis bija slēpošana mežā ar vīra kungu. Slēpošana  ir mana šīs ziemas jaunā kaislība. Ļoti iet pie sirds: ))

Jaukas brīvdienas!

Visām,kas sirdī šuvējas

Hei dāmas,meitenes, kundzes un jaunkundzes, jau rīt tiks atklāts pirmais hobijšuvēju saiets. Esiet laipni gaidītas!!!!

Mana meditācija

Man noteikti jāatvainojas par ilgo klusēšanu. Dzīve jau tā notiek,ka reizēm jāpaņem starpbrīdis, lai pēc tam atsāktu ar jaunu elpu. Man gribētos Tev pastāstīt pa savu meditāciju,ko sauc ADĪŠANA. Man nevajag ne jogu,ne braucienu uz Indiju,lai  rastu sevī mieru un atpūstos no trakā skrējiena ikdienā. Pietiek ar krāsainu kamolu grozu un adāmadatām.

Šajā ziemā pateicos māksliniecei Anitai, piepildījās man sens sapnis, iemācījos adīt reglānu no kakla. Tas nozīmē,ka džemperi ada no kakla, un kad beigās norauj dziju,tad tikai jāapgriež otrādi un jāvelk mugurā. Tā kā man ļoti nepatīk šūt kopā detaļas,tas man šķiet ideāli.

Jaciņai meitai  ir pirmā šai tehnikā. Kamēr es to adīju arī Figaro ievērtēja tās pozitīvās īpašības(silta,mīksta) un izmantoja to par guļam deķi:))

Lai izklaidus reglāns neliktos tik garlaicīgs iemācījos adīt arī "islandiešus"- rakstainā kakla daļa. Tā nu man ir āķis lūpā.Pateicoties tam meita tika arī pie siltas vestes.

Lai jauka nedēļa!!!