Dzīvē tā ir iegadījies,ka februāra mēnesī manai ģimenei un man tuvajiem cilvēkiem ir saspringts jubileju grafiks. Tas nozīmē ,ka ne mirkli nevar atslābt un katru diena jālūko kalendārā vai kādu neesi aizmirsis. Protams katrs jubilārs vēlas ,lai viņu atceras. Dodoties ciemos pie draudzenes nolēmu pelēkbalto hiacinšu podu ietērpt košā mētelītī,lai būtu siltāk un glītāk :)))
Pēc dažām dienām uz manu dzimšanas dienu draudzene atnāca ar lūk ko:
Viņa teica,ka nevarot taču atpalikt no manīm:)). Tā nu es arī tiku pie pavasara siltā un krāsainā podiņā. Savukārt savai māsai dzimšanas dienā es uzšuvu segas pārvalku,jo viņai ir nestandarta sega,veikalā nenopirksi pārvalku uz 174*214 cm. Izmantoju burvīgo igauņu satīnu(platums 2,80 m) no MEŽROZES. Lielajām segām vairs nevajag vīli pa vidu.
Šogad savu dzimšanas dienu nosvinēju pēc saviem ieskatiem. Ciemos nevienu neaicināju,bet pati devos.
Visbrīnišķīgākais mirklis bija slēpošana mežā ar vīra kungu. Slēpošana ir mana šīs ziemas jaunā kaislība. Ļoti iet pie sirds: ))
Jaukas brīvdienas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru