Krāsu terapija

Jau sen esmu Alekseja Naumova darbu cienītāja. Krāsu košums, bagātība un otas triepiena vieglums mani ievilina savos tīklos katreiz, kad tiekamies. Kad uzzināju,ka LNMM ir atvērta viņa darbu izstāde, sapratu, ka noteikti atradīšu laiku, lai to apmeklētu. Noteikti gribēju A. Naumova darbus parādīt bērniem.

Man ir saprotama mākslinieka jūsma par šo trakoti rozā toni. Iepriekš nezinot, šodien uzvilku zeķubikses "pareizajā" rozā krāsā.

Jūtos gandarīta, ka bērni uztvēra manu sajūsmu par šo mākslinieku.

Ance(14 g.v.)gan izteicās, ka šajā darbā ir par daudz sarkanās krāsas, neesot interesanti.

  

Domājams, ka, ja bērniem nebūtu bijusi vajadzība skriet uz priekšu, es varētu ilgstoši sēdēt un vērot šo vitālo un krāsaino sienu. Ieskatoties A. Naumova darbos liekas, ka gleznas veido vien nedaudz otas triepieni, tas piešķir(manā skatījuma) vieglumu arī lielie krāsu laukumiem. Veroties gleznās tiešām liekas,ka atrodies starp palmām un sajūti okeāna smaržu.

Man ļoooti patīk. Ieskatoties katrā gleznā atsevišķi var ieraudzīt pārsteigumus, piemēram kaķīti, kurš pirmajā brīdī nemaz nelikās redzams.

Gustavs( 9 g.v.) apsver iespēju kļūt  par inženieri.

  

Ik katram mazajam izstādes apmeklētājam bija iespēja sajusties kā A. Naumovam.

 Sirdi sildīja, ka manai skeptiskajai  tīnei uz mirkli aizrāvās elpa un viņa atzina, ka pasākums ir izdevies.

Knipucītipintiķupinīša glezniņas

 

Pilnīgi parasti mākslas mīļotāji

Paldies maniem bērniem par foršo piedzīvojumu.

Ja sanāk laiks, noteikti aizejiet uz šo brīnišķigo izstādi kopā ar bērniem.

Sasala jūrina

Ir tik forši pamosties pirmdienas rītā  un saprast, ka nav jādodas uz skolu. Maniem skolas bērniem šodien sākās brīvlaiks divu nedēļu garumā.

Gustavs izteica vēlmi aizbraukt uz jūru. Es drosmīgi piedāvaju doties uz Mērsragu vērot ledus krāvumus.

 Uztaisījām tēju termosā, sagriezām burkānus, ko braucot uzgrauzt un devāmies ceļā.

Turpceļš kā vienmēr likās gārāks nekā sākumā domāts, Gustavs pat pagulēja pusdienlaiku pa ceļam.

Mans foršais ceļa biedrs. Ja ir vairāki bērni,  tad ik pa laikam ir ļoti svētīgi aizdoties kādā izbraucienā vai pastaigā ar katru atsevišķi. 

Paklausīties un pavērot.

 Gustavs un jūra.

Ledus kalni tiešām iespaidīgi un neredzēti. Daļa sadrūzmējušies uz raga netālu no Mērsraga bākas.

 Neba mēs vienīgie braucām dabas skaistumu lūkoties.

Vējš gan  bija pamatīgs un foķējot ātri pārstāju just savus pirkstu, bet tas bija tā vērts.

 Gustavs laimīgs, izlēkājies pa akmeņiem.

Atapakaļ ceļā nu ļoti gribējas ēst. Tā ka nav vasaras sezona, man zināmās ēstuves tuvākajā apkaimē bija ciet. Devāmies uz zivju restorānu " BERMUDAS", Ragciemā.

Esmu tur bijusi tikai divreiz, bet abas man ļoti patika. Gan virtuve, gan interjers.

Jūras velšu soļanka ir vienkārši izcila. Silta, svaiga un jūras veltes ir ne tikai nosaukumā, bet arī zupas šķivī. Mans vēders bija pilns no pusporcijas. 

Brauciet uz Mērsragu, kamēr ledus kalni nav izkusuši.

Vakara miers

Saule jau norietējusi, bet tumsa vēl nav atnākusi. 

Kaut kur tālumā dzirdama pilsētas duna un mašīnu rūkoņa. 

Vēl lēni kūp un smaržo gandrīz izdegušās pērno lapu kaudzes.

 Namu logos slinki parādās pirmās ugunis. Pēc tumšajiem ziemas vakariem cilvēki ir izslāpuši pēc pavasara gaismas. 

Gaiss pilns pavasara smaržu un skaņu. Putni apdulluši treļļo.

Ejot līdzi laikam.

Mūsu skrienošajā laikmetā cilvēkiem ir arvien mazāk laika apsēsties un mierīgi palasīt. Tā nu nolēmu, ka turpmāk vairāk informācijas un bildes par maniem šujamdarbiems( ķešas, maciņi), kas pieejami visiem, kas vēlas, būs manā facebook lapā, ko nesen izveidoju:

https://www.facebook.com/colorsissy/ 

Nāc droši ciemos un izvēlies savu ķešu jau tagad!

  

Pazuduši sniegos

             

Šodien sapratu, ka tik sen blogā nekas nav rakstīts. Domas un idejas bijušas daudz, bet laika ne tik daudz. Atruna diezgan muļķīga.

Pirmssvētku burzma, svētku trakums un skolas brīvdienas beigušās. Ir sācies jauns gads. Es mājās klīstu no viena kakta uz otru  un nekam īsti nevaru pieķerties.

Gan es, gan  ģimene turpinām priecāties par sniegu, kurš beidzot atnāca  un sagūstīja mūs. 

Biju solījusi bērniem brīvlaikā aizbraukt uz laukiem. Tā nu sagadījās, ka brauciens iekrita tieši tajā dienā, kad Kurzemē plosījās lielā sniega vētra. Pēdējos kilometrus braucām uz 30-40 km/h. Ance teica, ka ir sajūta  it kā brauktu pa lauku, nevis ceļu. taču visapkārt piesniguši meži un ziemas pasaka. Nekādas dabas stihijas nemazināja manu prieku par puteni.

  Visu dienu sniegs griezās vērpetēs, likās,ka parauts vaļā kāds neredzama maisa gals.

Tad pēkšņi parādījās saule, kura tik pat ātri pazuda.

Kur gaisma, tur siltums...

...kur siltums, tur dzīvība.

Kad visas dzīvās radības apraudzītas, tad var atgriezties siltā istabā un uzvarīt tēju. Klausoties vēja gaudās aiz loga ļauties rokdarbiem un gaidīt jaunu rītu...

 

...kas atnāk pārsteidzošs un skaists.

Lai visiem sniegota un pārsteidzoša nedēļa.

Pretī zelta rudenim(tepat Ādažos)

Kad sāk krāsoties lapas, Latviju pārņem masu psihoze, un visi traucas uz Siguldu baudīt zelta rudeni. Liekas, ka citur nav koku vai  krāsainu lapu.

 Sigulda rudenī ir skaista, bet man liekas, ka visa Latvija rudenī ir skaista, krāsaina un zeltaina. Vajag tikai paskatīties apkārt.

Svētdienas pievakarē, kad pēc skaļas ballīšu nedēļas(svinējām Ances 13. dzimšanas dienu), sapratu, ka gribas plaušās dziļi ievilkt gaisu un izvēdināt galvu,

izrāvu visu ģimeni pastaigā(pat suni parāvu līdzi).

Lielie bērni kā parasti nedaudz kurnēja, jo ērtāk ir zvilnēt dīvānā un skatīties multeni. Bruno to uzņēma ar sajūsmu, jo ir atklājis dip-dap riteni un nelaiž garām nevienu iespēju ar to izbraukt ārpus pagalma.

  

Kārtīgam riteņbraucējam, protams, ir nepieciešamas pauzes.

Man patīk šīs pastaigas, jo var ar katru parunāties, īpaši ar savu lielo meitu. Viņai tagad tīņu vecums. Citas intereses, trakumi un vajadzības, reizēm mums iet grūti. Man viņas pietrūkst. Godīgi varu atzīties, ka gaidot pirmo bērnu, vienīgais, kas manī radīja nemieru, ir tieši tīņu vecums. Tas liekas  neprognozējams...bet ir pārciešams.

Visam pāri, protams, skaistā rudens novakare.

Pēc pastaigas satrauktie prāti ir nomierināti, ballīšu saldumu enerģija izlietota, un es lieliski varu baudīt rimto svētdienas vakaru.

Lai visiem saulainas un priecīgas brīvdienas! 

Baudām...

Pazust vasarā

Man liekas,ka rudens šogad iestājās precīzi tam atvēlētajā datumā, kā pēc notīm. Līdz tam vasara bija pilnā plaukumā un es pazudusi.

Mana vasara sākas ar Jāņiem un beidzas...laikam katru gadu citā laikā. Atverot durvis uz vasaru, es pazūdu, lai rudenī atgrieztos, savākusies sevī zemes un dabas spēku un skaistumu. Tas man palīdz pārziemot un sagaidīt pavasari.

Katra vasara man liekas visīpašākā un neaizmirstamākā

Man ļoti svarīgi ir pazust uz kādu laiku vienai, bez ģimenes.  Salikt krāsas un otas grozā un aidā pie Ilzītes uz gleznošanas plenēru prom.

Vispozitīvākā nedēļas nogale ar mīļoto vīru, katru vasaru Salacgrīvā.

Manas mīļās Māsas- krāsa un es Kolkas raga vējos. 

Māsu brauciens. 

Šovasar sapratu, ja būtu bagāta, noalgotu šoferi,lai pilnībā varētu izbaudīt braucienu. Ir ļoti grūti smieties līdz krampjiem vēderā, vadot mašīnu.

Saulrietu -saullēktu kults.

Reizēm nepieciešams skatīties mākoņos,neko nedarīt un risināt eksistenciālas dabas jautājumus. Par to, kas esi, kas vēlētos būtu...kas ir tava vieta šai trakajā pasaulē.

Kopā būšanas prieks un jūra.

Mazliet darba visam pa vidu.

Pēc tik neaizmirstamas vasaras, kas tepat vien  vēl plivinās, mierīgi var piekrāmēt pilnu grozu ar krāsainiem kamoliem, nospicēt adāmadatas un gaidīt ziemu.