Pretī zelta rudenim(tepat Ādažos)

Kad sāk krāsoties lapas, Latviju pārņem masu psihoze, un visi traucas uz Siguldu baudīt zelta rudeni. Liekas, ka citur nav koku vai  krāsainu lapu.

 Sigulda rudenī ir skaista, bet man liekas, ka visa Latvija rudenī ir skaista, krāsaina un zeltaina. Vajag tikai paskatīties apkārt.

Svētdienas pievakarē, kad pēc skaļas ballīšu nedēļas(svinējām Ances 13. dzimšanas dienu), sapratu, ka gribas plaušās dziļi ievilkt gaisu un izvēdināt galvu,

izrāvu visu ģimeni pastaigā(pat suni parāvu līdzi).

Lielie bērni kā parasti nedaudz kurnēja, jo ērtāk ir zvilnēt dīvānā un skatīties multeni. Bruno to uzņēma ar sajūsmu, jo ir atklājis dip-dap riteni un nelaiž garām nevienu iespēju ar to izbraukt ārpus pagalma.

  

Kārtīgam riteņbraucējam, protams, ir nepieciešamas pauzes.

Man patīk šīs pastaigas, jo var ar katru parunāties, īpaši ar savu lielo meitu. Viņai tagad tīņu vecums. Citas intereses, trakumi un vajadzības, reizēm mums iet grūti. Man viņas pietrūkst. Godīgi varu atzīties, ka gaidot pirmo bērnu, vienīgais, kas manī radīja nemieru, ir tieši tīņu vecums. Tas liekas  neprognozējams...bet ir pārciešams.

Visam pāri, protams, skaistā rudens novakare.

Pēc pastaigas satrauktie prāti ir nomierināti, ballīšu saldumu enerģija izlietota, un es lieliski varu baudīt rimto svētdienas vakaru.

Lai visiem saulainas un priecīgas brīvdienas! 

Baudām...

Pazust vasarā

Man liekas,ka rudens šogad iestājās precīzi tam atvēlētajā datumā, kā pēc notīm. Līdz tam vasara bija pilnā plaukumā un es pazudusi.

Mana vasara sākas ar Jāņiem un beidzas...laikam katru gadu citā laikā. Atverot durvis uz vasaru, es pazūdu, lai rudenī atgrieztos, savākusies sevī zemes un dabas spēku un skaistumu. Tas man palīdz pārziemot un sagaidīt pavasari.

Katra vasara man liekas visīpašākā un neaizmirstamākā

Man ļoti svarīgi ir pazust uz kādu laiku vienai, bez ģimenes.  Salikt krāsas un otas grozā un aidā pie Ilzītes uz gleznošanas plenēru prom.

Vispozitīvākā nedēļas nogale ar mīļoto vīru, katru vasaru Salacgrīvā.

Manas mīļās Māsas- krāsa un es Kolkas raga vējos. 

Māsu brauciens. 

Šovasar sapratu, ja būtu bagāta, noalgotu šoferi,lai pilnībā varētu izbaudīt braucienu. Ir ļoti grūti smieties līdz krampjiem vēderā, vadot mašīnu.

Saulrietu -saullēktu kults.

Reizēm nepieciešams skatīties mākoņos,neko nedarīt un risināt eksistenciālas dabas jautājumus. Par to, kas esi, kas vēlētos būtu...kas ir tava vieta šai trakajā pasaulē.

Kopā būšanas prieks un jūra.

Mazliet darba visam pa vidu.

Pēc tik neaizmirstamas vasaras, kas tepat vien  vēl plivinās, mierīgi var piekrāmēt pilnu grozu ar krāsainiem kamoliem, nospicēt adāmadatas un gaidīt ziemu.