Pārmaiņas

Lai jūs nenobītos, brīdinu,ka turpmākās nedēļas laikā blogā notiks dažādas izmaiņas. Gan vizuālas, gan informatīvas.

Pastāvēs tas,kurš mainīsies.

Lai silti

Ja ieejot veikalā sāku skatīties uz groziņiem dzijai un mājās pārkrāmēt dziju krājumus, skaidrs, ka  tuvojas rudens un tiks atklāta adīšanas sezona( ticējums).

Iesākumā, lai iesildītu pa vasaru "ierūsējušās" rokas , nolemju uzadīt pavisam vienkāršu apaļšalli mazajam Bruno, lai silti. Protams, kā jau mūsmājās ierasts, bez palīgiem nekādi. Vienmēr būs kāds kas sakārto kamolus pa savam vai vienkārši izbauda radīšanas procesu kopā ar mani.

Galarezultāts ilgi nav jāgaida. Pašai prieks un Bruno arī šķiet novērtē šo burvīgo aksesuāru, kas noder gan atpūšoties.

gan pievēršoties nopietniem darbiem

Protams svarīgi ir tas, ka pats var koriģēt parādi.

Labs darbiņš, kas padarīts

Septembris jau pusē, liekas,ka beidzot sāku pierast pie domas, ka mūsmājās jau ir divi skolnieki.Šogad pirmās skolas dienas atnāca rimti un bez liela satraukuma. Nav jau vērts lieki satraukties, skola jau tāpat nekur nepazudīs. Tā mani bēri mācās Valdorfskolā, tad mums atkrīt drudžaini histēriska mācību materiālu iegāde. Skolotāji un skolnieki paši skolas laikā veido un gādā materiālus no kā mācīties.

Tomēr mazs mājasdarbs vecākiem ir.

 Pirmajā klasē bērni darbojas ar blokkrītiņiem. Tad nu vecākiem jāsarūpē krītiņu maciņi. Tā kā protu šūt gādāju maciņu ne tikai savam skolniekam,bet arī dažiem klasesbiedriem.

Puišu maciņi:

It kā necili no ārienes, bet iekšā slēpjas patiesa daile :)

Nedaudz košākie meiteņu maciņi:

Lai skola nes prieku :)

Ogoties

Šorīt gāju uz upi peldēt un sapratu,ka Viņš ir klāt...RUDENS...gaisā jaušams tāds dzidrs dzestrums, debesis ir rudens krāsā un visu nakti lietus grabinājās pa jumtu.Tas nekas. Pa dienu starp mākoņiem izspraucas saule un es ar saviem jaunākajiem čaļiem dodos ogot, tepat pagalmā.

Groziņš rokā un klūpam kazeņu krūmā iekšā. Pirmo reizi(kopš mēs iestādījām šo krūmu) ir tik trakoti daudz ogu. Zari no smaguma liecas gar zemi. Ogas kā krelles tumšsarkanvioletmelnas :)

Var lasīt ne tikai groziņā,bet arī mutē. Ja vēl atrodas riktīgi gatavās...mmm...bezdievīgi saldas.

Rokas un mutes melnas...groziņš  arī gandrīz pilns...

Tikai vienam deguns palicis balts :)

Sveiciens vasarai

Vasara, vasariņa...gadalaiks,ko izdzīvoju uz vienas elpas. Saule,krāsas un ziedi, prieks un līksme, To visu gribas uzsūkt sevī un saglabāt līdz nākamajai vasarai.

Šajā burvīgajā laikā ir vārdadiena kādai burvīgai meitenei Lienei. Ilgi prātoju,ko dāvināt. Veikalos nekas neuzrunāja. Lienes mamma pačukstēja priekšā, ka jaunajai dāmai būtu nepieciešams kosmētikas maciņš, kur salikt savu bagātību.

Izšiverēju savus audumu krājumus,bet nekas neuzrunāja. Tad nu devos iedvesmas meklējumos uz MEŽROZI. Mani uzrunāja audums, kam parasti būtu paslīdējusi garām.

Lins ar rozītēm (karstums dara savu), bet priekš jaunās dāmas tieši laikā. Tad nu atlika tik ķerties pie darba. Atradu savus pierakstus no SKRODERNĪCAS

(http://skrodernica.wordpress.lv/), lai atsvaidzinātu atmiņā kā šo brīnumu dabūt gatavu. Tālāk tik pirkstu veiklība.

Atklāti sakot biju patīkami pārsteigta par galarezultātu. Man liekas, ka maciņš izdevies bezgala sievišķigs  

Jaunajai dāmai arī gāja pie sirds. 

Turpinām baudīt vasaru.

Ardievas vasarai

Man liekas,ka es par katru vasaru varētu teikt, kā tā bijusi pati labākā un neaizmirstamākā. Šī vasara noteikti nav izņēmums.

Tā bijusi īpaša gan ar saviem kontrastējošajiem laika apstākļiem, gan ar to ,ka esmu varējusi būt blakus Bruno, kad viņš aug. Gan ar to ,ka liekas ,ka nekam nav laika. Ja apsēžas un mierīgi atskatās uz bijušo un pārskata fotogrāfijas, tad liekas,ka ir piedzīvots gana daudz.

Gan sildīšanās pie uguns, gan slēpšanās no saules.

Neizbēgama vasaras sastāvdaļa ir dažādi ūdens baudīšanas veidi.

 Baudījām ziedus 

 un lasījām tējas

Pirmo reizi izvārīju plūškoka sīrupu

un pirmo reizi nogaršojām jaunus ēdienus

Ļāvos mākslas vilinājumam un atpūtai, protams neaizmirstot mazliet pastrādāt.

Protams vislabāk man patika vērot kā aug bērni

un zāle :)))

Ceru,ka tava vasara ir bijusi krāsaina, neaizmirstama un daudziem piedzīvojumiem pilna. Šujmašīna nav galīgi noputējusi. Par šujamdarbiem kādā citā reizē.

Jauku dienu

Ievas Ķešas dodas uz ārzemēm.

Pirms kāda laika Ances klases audzinātāja kļuva par īpašnieci vienai manai ķešai, kas kalpoja kā reklāma Valdorfskolotāju kursos Krievzemē. Atpakaļ viņa atbrauca ar pasūtījumu man - vajagot septiņas skaistas ķešas. Tā nu ķēros pie darba un pavasara skolēnu brīvlaikā uz Krievzemei devās pasūtītās ķešas. Atpakaļ neatbrauca neviena, visas ieguva jaunus īpašniekus. Par ko man patiesi liels prieks.

Šāda aina pavērās uz mana darba galda pēc pāris mēnešu klusuma perioda, kas pilnībā tika veltīti mazajam Bruno.

Magoņu ķešas bija absolūtā topā, jo tādas sašuvu četras. Pārējās pa vienai.

Gaidām pavasari!