Sveiciens vasarai

Vasara, vasariņa...gadalaiks,ko izdzīvoju uz vienas elpas. Saule,krāsas un ziedi, prieks un līksme, To visu gribas uzsūkt sevī un saglabāt līdz nākamajai vasarai.

Šajā burvīgajā laikā ir vārdadiena kādai burvīgai meitenei Lienei. Ilgi prātoju,ko dāvināt. Veikalos nekas neuzrunāja. Lienes mamma pačukstēja priekšā, ka jaunajai dāmai būtu nepieciešams kosmētikas maciņš, kur salikt savu bagātību.

Izšiverēju savus audumu krājumus,bet nekas neuzrunāja. Tad nu devos iedvesmas meklējumos uz MEŽROZI. Mani uzrunāja audums, kam parasti būtu paslīdējusi garām.

Lins ar rozītēm (karstums dara savu), bet priekš jaunās dāmas tieši laikā. Tad nu atlika tik ķerties pie darba. Atradu savus pierakstus no SKRODERNĪCAS

(http://skrodernica.wordpress.lv/), lai atsvaidzinātu atmiņā kā šo brīnumu dabūt gatavu. Tālāk tik pirkstu veiklība.

Atklāti sakot biju patīkami pārsteigta par galarezultātu. Man liekas, ka maciņš izdevies bezgala sievišķigs  

Jaunajai dāmai arī gāja pie sirds. 

Turpinām baudīt vasaru.

Ardievas vasarai

Man liekas,ka es par katru vasaru varētu teikt, kā tā bijusi pati labākā un neaizmirstamākā. Šī vasara noteikti nav izņēmums.

Tā bijusi īpaša gan ar saviem kontrastējošajiem laika apstākļiem, gan ar to ,ka esmu varējusi būt blakus Bruno, kad viņš aug. Gan ar to ,ka liekas ,ka nekam nav laika. Ja apsēžas un mierīgi atskatās uz bijušo un pārskata fotogrāfijas, tad liekas,ka ir piedzīvots gana daudz.

Gan sildīšanās pie uguns, gan slēpšanās no saules.

Neizbēgama vasaras sastāvdaļa ir dažādi ūdens baudīšanas veidi.

 Baudījām ziedus 

 un lasījām tējas

Pirmo reizi izvārīju plūškoka sīrupu

un pirmo reizi nogaršojām jaunus ēdienus

Ļāvos mākslas vilinājumam un atpūtai, protams neaizmirstot mazliet pastrādāt.

Protams vislabāk man patika vērot kā aug bērni

un zāle :)))

Ceru,ka tava vasara ir bijusi krāsaina, neaizmirstama un daudziem piedzīvojumiem pilna. Šujmašīna nav galīgi noputējusi. Par šujamdarbiem kādā citā reizē.

Jauku dienu

Ievas Ķešas dodas uz ārzemēm.

Pirms kāda laika Ances klases audzinātāja kļuva par īpašnieci vienai manai ķešai, kas kalpoja kā reklāma Valdorfskolotāju kursos Krievzemē. Atpakaļ viņa atbrauca ar pasūtījumu man - vajagot septiņas skaistas ķešas. Tā nu ķēros pie darba un pavasara skolēnu brīvlaikā uz Krievzemei devās pasūtītās ķešas. Atpakaļ neatbrauca neviena, visas ieguva jaunus īpašniekus. Par ko man patiesi liels prieks.

Šāda aina pavērās uz mana darba galda pēc pāris mēnešu klusuma perioda, kas pilnībā tika veltīti mazajam Bruno.

Magoņu ķešas bija absolūtā topā, jo tādas sašuvu četras. Pārējās pa vienai.

Gaidām pavasari!

Brāļu būšana

Šodien pilnīgi nejauši,dauzoties sanāca brīnišķīgas bildes. Nolēmu padalīties. Vienkārši skaisti un bez liekām detaļām.

Lai jums jauka,saulaina un mīlestības pilna nedēļas !

Gaidīšanas laiks

Sveiciens visiem,kas vēl šeit ielūkojas, man jāatvainojas,ka neesmu veselu mūžību rakstījusi.Tomēr šis laiks ir bijis ļoti īpašs manā dzīve, jo esmu sagaidījusi savu trešo bērniņu - Bruno. Sagaidījām viņu tieši uz ziemas saulgriežiem, pagājušā gada garākajā naktī.

Ceru,ka man tiks piedots ,jo esmu apņēmusies un šo savu apņēmību paužu skaļi - viens blogieraksts nedēļā, nu labi divās nedēļās. 

Gaidīšanas laikā rokas klēpī neesmu turējusi. Kad būšu salabojusi foto aparātu,noteikti atrādīšu,ko esmu paveikusi.

Sadarbība ar Etnoteks

Jau pirms kāda laika rakstīju par jaunu projektu ETNOTEKS

 (vairāk šeit: https://www.facebook.com/Etnoteks?ref=profile). 

Tā kā mana meita jau pāris gadus neatlaidīgi dīca,ka vēlās "tautu svārkus" ,Etnoteks piedāvājums nāca tieši laikā un vietā. Viņi ražo autentiskus tautastērpu audumus,bet no kokvilnas,kas manuprāt ir lieliski. Audums ir vieglāks un nekož, priekš bērna ideāli. 

Ancei izvēlējos Zemgales svārku audumu(manas zemgaļu saknes laikam ierunājās).

Svārkus nešuvu ar tradicionālajām faltēm,bet gan uztaisīju piegrieztni pusaules griezumā un liku slīpajā diegā. Man ļoti patīk galarezultāts - senatnes un mūsdienīguma apvienojums. 

Novēlu jauku nedēļu Tev:))

Krītiņu "mājiņas"

Kad Ance, pirms diviem gadiem, sāka mācīties Valdorfskolas  pirmajā klasē, viņas blokkrītiņiem vajadzēja uzšūt maciņu. Tas, kā jau pirmais eksemplārs, vairs nav diezgan fotogēnisks,tādēļ fotoportrets izpaliks. 

Toties divas Ances draudzenes ir tikuša pie jauniem, jau uzlabotiem, maciņiem.

Otrajā klasē,kad pirkstiņi ķluvuši veiklāki, jaunkundze tika pie pirkstiņkrītiņiem, kuriem arī bija nepieciešama  "mājiņa". Pirms gada tapa mans pirmais pirkstiņkrītiņu maciņš,ko Ance lieto arī šogad.

Par iedvesmu kļuva kāda internetā noskatīta ideja,ko diemžēl vairs nevaru atrast.

Protams uzradās vēl divas jaunas dāmas kuras sev vēlējās glītas krītiņu  "mājiņas"

 Šī maciņa īpašniece pati izvēlējās audumus :)