Pirms kāda laika Ances klases audzinātāja kļuva par īpašnieci vienai manai ķešai, kas kalpoja kā reklāma Valdorfskolotāju kursos Krievzemē. Atpakaļ viņa atbrauca ar pasūtījumu man - vajagot septiņas skaistas ķešas. Tā nu ķēros pie darba un pavasara skolēnu brīvlaikā uz Krievzemei devās pasūtītās ķešas. Atpakaļ neatbrauca neviena, visas ieguva jaunus īpašniekus. Par ko man patiesi liels prieks.
Šāda aina pavērās uz mana darba galda pēc pāris mēnešu klusuma perioda, kas pilnībā tika veltīti mazajam Bruno.
Magoņu ķešas bija absolūtā topā, jo tādas sašuvu četras. Pārējās pa vienai.
Gaidām pavasari!
