piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Mīļāko bikšu "otrā elpa"

Manam Gustavam ir mīļākās džinsu bikses,ar  kurām kopā  viņš ir gatavs gan skriet,gan lēkt,gan gulēt,gan peldēt:). Līdz ar to bikšu paskats ir kļuvis diezgan bēdīgs. Tad nu saņēmos un nolēmu saRE - montēt tās.Gustavs stāvēja man blakus un stingri uzraudzīja darba procesu, ik pa brītiņam apvaicājoties,kad bikses būšot gatavas) .

,

Vispirms atārdīju bikšu parastās staru  vīles,lai būtu vieglāk "izbraukt " ar šujmašīnu,kad  šūšu klāt ielāpus.


Tālāk piegriezu vajadzīgā lieluma ielāpus(izmērs krietni lielāks par caurumu) un dublēju tos ar līmdrēbi,lai būtu stingrāk. Sagludināju kopā un piediedzu ielāpus pie biksēm.


Tālāk uzregulēju uz  šujmašīnas zig-zag dūrienu un ,lai izskatītos dekoratīvāk ievēru oranžo diegu. Apšuvu apkārt ielāpu trijām malām,ceturto pēc tam iešūšu bikšu sānu vīlē. Pāršuvu pāri arī krusteniski un cauruma vietā "nozigzagoju"stingrāk.


Tā mans varoņdarbs izskatās no kreisās puses. Sašuvu sānu vīles un  izmēģināju to apdarei savu jauno overloku.  Tā darba rezultāts man patīk īpaši . Overloks- tā ir manta.



Te jau bikses ir kājās īpašniekam, kurš atpūšas uz dīvāna pēc brīnišķīgi pavadītas dienas kopā ar savām mīļākajā biksēm :))


RE - montdarbu rezultātā  vēl divas bikses tika pie jauniem ceļiem






piektdiena, 2012. gada 13. aprīlis

...krekli,krekliņi...somas,somiņas...


Beidzot esmu saņēmusi drosmi,lai plašākai pasaulei parādītu savus veikumus šūšanas jomā. Paldies manai lieliskajai  šūšanas skolotājai Renātei (http://www.shushu.lv),kura ļāva man uzdrīkstēties. Es vēlējos veidot darbus ,kas ir vienkārši bet reizē skaisti un dod iespēju gan lielajiem ,gan mazajiem justies brīvi un viegli.

















p.s. fotokorespondente Māra

ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Dodamies "ekspotīcijā" meklēt pavasari

Daudz un dikti šogad ir runāts par to,kur tad ir palicis pavasaris. Man jau šķiet,ka tas ir pat svarīgāk par dažādām politiskajām peripētijām. Tā viendien, es un mana komanda, nolēmām doties pavasarim pa pēdām.
Galvenie "ekspotīcijas"dalībnieki:


Gustavs ar dzelteno divriteni


Ance ar atraktīvo Figaro un es galvenais fotokorespondents, kurš parasti nav redzams:)


Aizgājām uz tuvējo mežiņu un atradām, ka skudras jau ir pamodušās. Varbūt pavasaris paslēpies piesaulīte, skudru mājā?


Turpinot meklējumus,pelēkajā ceļmalā ieraudzījām ziedam māllēpi. Varbūt pavasaris mīt šeit?


Gustavs un Figaro nolēma palūkoties vai pavasaris nešūpojas pārplūdušās upes niedrēs.


Man jau liekas,ka vismaz kāda kripatiņa pavasara dzīvo sniegpulkstenīšu pudurī...


...vai šajos draiskajos kukaiņa ragos,kas pavērsušies pret debesīm pretim saulītei.

 
Kaķis izskatās noslēpumains,it kā zinātu ,kur palicis pavasaris.Bet vai viņš mums to atklās?


"Ekspotīcija" nu ir galā. Esmu pārliecināta ,ka pavasaris ir visur, vajag tik meklēt. Mazie pētnieki nolēmuši pakāpties augstāk un palūkoties vai plašajā pasaulē jau atnācis pavasaris.